Izglītības inovācijas

Izglītībai, kā galvenajam personības sociālās attīstības līdzeklim, vajag mainīties atkarībā no mūsdienu sabiedrības pieprasījuma. Par šo faktu ir grūti strīdēties. Mūsdienu pedagoģija ir nestabila un ieviest tajā inovācijas, ir grūti. Lai saprastu cik veiksmīgas ir jaunās metodes un mācīšanas formas ir jāpaiet diezgan ilgam laikam. Mūsdienu sabiedrība nav spējīga mācīt jauniešus pēc novecojušām metodēm. Tāpēc inovāciju jautājums izglītībā ir ļoti ass un aktuāls.

Mēs nevaram teikt, ka tāda parādība – inovācija, izglītības sistēmā ir parādījusies nesen. Savā laikā ar šiem jautājumiem , jaunām organizāciju formām, mācību – audzināšanas procesu ir nodarbojušies: J. Komenskis, R. Šteiners, L. Vigodskis, kurš pedagoģijā un psiholoģijā atklāja daudz jaunu virzienu. Jāatceras arī P. Galperina un A. Leontjeva vārdi. Visi šie pasaulē pazīstamie cilvēki bija pirmie, kuri sāka pārveidot zināšu un iemaņu sistēmu.

Mūsdienās jēdziens izglītības inovācija nozīmē atjaunošanu un jaunievedumus. Kāds ir progresa mērķis? Viennozīmīgi viss jaunais, kas tiek radīts izglītības sistēmā, viss, kas tiek pielietots apmācības rezultāta efektivitātei. Tas nozīmē, ka mūsdienu apmācības standarti ir novecojuši un ir vajadzība radīt jaunas pieejas mūsdienu augošās jaunatnes apmācībai. Galvenais šī jautājuma, par izglītības inovācijām, rašanās iemesls ir krīze visā izglītojošajā sistēmā. Visi jaunievedumi, kuri tiek radīti un izmēģināti mācību iestādēs ir piesaukti atrisināt daudzās problēmas un atrast izejas to risināšanai. Šodien varam izcelt daudz pretrunu , kuras ar laiku saasinās un vēl joprojām nav atrisinātas:

Pretrunas starp skolnieku standarta apmācīšanu un individuālajām interesēm un spējām.

Pretrunas starp zinātnes attīstības tempiem un skolnieku iespējām to apgūšanā.

Izglītības inovāciju problēmas.

Izglītības inovāciju problēmas sākas pašā pirmajā to izstrādes un ieviešanas etapā. Neviens no jaunāko pedagoģisko pieeju autoriem nevar pierādīt, ka viņa plāns efektīvi darbosies izglītības laukā un nav spējīgs motivēt citus autorus pievienoties viņa jaunajai koncepcijai. Lai tur vai kā – jebkura inovācija, tas ir liels risks. Neviens nevar būt pārliecināts, ka risks attaisnosies.

Tomēr, nepārtraukti notiek mēģinājumi ieviest dažādas inovācijas un pilnveidot tehnoloģijas izglītības jomā. Notiek mēģinājumi klasificēt jaunievedumus un sadalīt tos vairākos veidos.

Izglītības inovācijas būtība ir veiksmīgu, darbojošos pieeju meklēšanā un jaunās paaudzes apmācīšanā. Jebkuriem jaunievedumiem ir jāatbilst mūsdienu sabiedrības un informāciju tehnoloģijas vajadzībām. Inovācijām ir jāatbilst vienai no četrām izplatīšanās jomām:

  • Audzināšanā.
  • Apmācīšanā.
  • Vadīšanā.
  • Kadru pārkvalificēšanā.

Izglītības inovācijas uzreiz ir jāievieš visās četrās augstāk minētajās jomās. Lai pārbaudītu to efektivitāti ir svarīgi nebaidīties riskēt. Pretējā gadījumā, mēs riskējam ilgi iesprūst novecojošajos mācības un audzināšanas modeļos.

Publicēts Par visu